English

 

Seko piedzīvojumam dzīvajā
Jaunumi
   Pietekties jaunumiem
Par Adventurer
Marroco Adventure 2013
Marroco Scout Tour 2010
Kola Quad Adventure 2010
GS Challenge 2009 Latvija
Auto Moto piedzīvojums Ziemeļu robeža
Sniega motociklu safari
Fotogrāfiju konkurss MoTo=FoTo
Balto mušu svētki 2008
Ziemeļmeitas lūkoties 2008
Slovakia Enduro Tour
Motopavasaris 2008
Fotogalerija
Kontakti
Piedzivojumu atstasti

 

Atbalstītāji






Informatīvais atbalsts












 


 

 

 

 

Kola Kvad Adventure dienasgrāmata


Ceļotāji šodien, 30.jūlijā, īsi pirms pulksten pieciem atgriezās Latvijā!!! Visi smaidīgi, paguruši, sveiki un veseli! Urā, urā, urā!!! Sveiki mājās!!!!

Šogad ekspedīcija notiek uz kvadriņām nevis močiem.

19. jūlijā astoņi cilvēki jau devās ziemeļu virzienā. Ekspedīciju nu jau gandrī gadu gatavoja Mārtiņš kopā ar Arni. Abi divi jau vairākkārt ziemeļus ir apceļojuši un nu turp dodas ar jauniem domubiedriem.


19/07/2010
Plkst. 7 no rīta ekspedīcija startēja no Rīgas. Visi stoņi braucēji iebildējās pie sakrautajiem auto un piekabēm. Pēc ilgās gatavošanās un riktēšanās ar cerību pilnām sirdīm un negulēto nakšu pēdām sejās viņi devās pretī piedzīvojumiem. Pilnīgi nesekojot jau sen iedibinātai ADVENTURERu tradīcijai, šķiet, ka šogad ceļā uz prāmi Igaunijā, nav bijuši eksta piedzīvojumi. Vismaz pagaidām par to nav ziņu. Varbūt, ka mājinieku sirdsmieram...


20/07/2010
Pirmās ziņas tikai ap pusdienlaiku. Krievijas robežas šķērsošana ir garām. "Esot jau iekšā". Gaidām reportāžu no viņas puses.  To arī sagaidām ap vakarpusi. Ceļotāji ziņo no Kandalakšas. Pilsētas, kur goda vietā ir tanks.
Droši vien sabildējušies pie šī ievērības cienīgā objekta. Kandalakšas ielās vēl pirms pāris gadiem rotājās lozungi un uzsaukumi. Tad nu redzēsim, ko sabildēs šī ekspedīcija, kurai no Kandalakšas līdz nakšņošanas vietai ir apmēram 150 km ceļa un pirmais bezceļa posms. Ceļotāji esot piekusuši, tomēr priecīgi par gaidāmo piedzīvojumu. Tas nu ir sācies, jo pārbrauciena posms ir aiz muguras. Šai ceļa posmā veicies labi. Viens nolauzts izpūtējs, kas restaurēts ar alus bundžu. Te nu atkal ir vietā jautājums, vai ievērotas tradīcijas, jo iepriekšējo ekspdīciju laikā alus bundžas transportlīdzekļu remontam izmantotas tā, lai abu minēto (alus un transportlīdzekļa) ražotāju jūtas netiktu skartas, lai alus ražotājs nevarētu izmantot šāda veida savu produktu reklāmu, piemērm uz BMW.  


21/07/2010
Vakarnakt ap pl. 2 saņemtā ziņa no nometnes liecina, ka ceļotāji ne vien ir laimīgi nokļuvuši līdz Baltās jūras krastam un iekārtojušies nakstguļai, bet jau perfekti pielāgojušies vietējiem apstākļiem. Jo šajā polārās dienas īsajā un nemanāmajā nakts stundā ir paēstas vakariņas. Polārnaksniņas patiesībā. Un tūliņ pēc vakriņām jau aust saule. Tas ir viens no pirmajiem brīnumiem tiem ziemeļu apceļotājiem, kas viņpus polārā loka ir pirmoreiz. Un tie, kas šīs zemes apbuti, tur atgriežas atkal no jauna, tas neliekas mazāk skaisti. Ziemeļi fascinē un pievelk ar neparastu spēku.


22/07/2010
Telefonintervijā no notikumu vietas ceļotāji ziņo, ka Baltās jūras krastā nakšņojuši pie Tetrina toņas. Toņas, kā esam noskaidrojuši un praksē pārbaudījuši, ir zvejnieku būdiņas jūras krastā, kas šai gadusimtā kalpo par naktsmājām  eksotiskā tūrisma cienītājiem (bilde no www.umba-discovery.ru)
Šādā namiņā jauka nakšņošana, salds miegs un sapņi. Šorīt ceļotāju virziens ir Ļeņina ciema Oktjabrskij. Šai pusē ir neparasti ceļi un neceļi, vide  pavisam nepieradināta, bet apceļojot rodas gan iespaidi, gan apskaidrības. Gaidīsim šīs ekspedīcijas atklāsmes un turēsim īkšķus, lai ceļotājiem pietiek dukas un apņēmības. Pirmais bezceļa posms bija vakar - pārbaudījums ļaužu un tehnikas izturībai, kā arī - saliedētībai. 180 km Krievijas ziemeļos ir adrenalīns un gribasspēks. Ekspedīcija šos km pieveikusi. Tomēr par maz emociju nav bijis un braucēji noguruši. Šorīt izbraukšana no nometnes bijusi rimtāka. Bet šīsdienas izaicinājums ir gana spraigs - t.s. "Tūkstoš strautu posms". Šis etaps ir bijis gan krievu pašu rīkoto pasākumu viens no uzdevumiem, gan arī ekspedīcijas "Ziemeļmeitas lūkoties" SU. Ūdens līmenis atkarīgs no laikapstākļiem pēdējās dienās, turklāt situācija uz ceļa (vai neceļā) mainās diezgan kardināli. Ja ceļā devušies bezceļu braukšanas cienītāji un pratēji, tad šim būtu jābūt aizraujošam ceļojumam.  Šovakar naktsmājas plānotas Lovozerskas tundras priekškalnēs pie Revdas. Revdā ir jauka bodīte, ka iekārtota pēc labiem seno laiku paraugiem. Tad jau jādomā, ka vakariņu makaroniem klāt būs kas gards. Tundras skaistums un pamestais ģeologu ceļš rīt prasīs spēku.
Turam īkšķus, mīļiem līdzjutēji, gaidām ziņas un priecājamies, ka mūsējiem ceļā labs laiks!


23/07/2010
Revda mīl latviešus. Nelaida prom arī šoreiz. Rīts nometnē neplānoti ilgs. Tomēr tāpēc izdevās sazināties ar ceļotājiem. Vakarnakt nometne bija "nezonā". Tātad arī šorīt Revdai "raksturīgās" tehniskās problēmas aizkavēja ceļotāju izbraukšanu. Tūkstoš strauti pievārēti, bet arī šodien plānā ir ūdens SU. Tilti...Kolas pussalā šie objekti nenozīmē to pašu, ko citur pasaulē...upes šķērsošana ar plostu, ne-ceļš Umbezera virzienā. Šovakar plānots nakšot tur. Un tas jau ir Hibīnu priekškalnēs. Kalni ir neizsakāmi skaisti un noslēpumaini. Šī bilde nav ADVENTURERu acīm redzēta, to atradu sever-poisk.ru mājas lapā. Umbezers un Seidezers ir Hibīnu noslēpumi un maģiskais spēks. Seidezeram vien būtu jāvelta vesela ekspedīcija. Bet bildē ne-redzamais Umbezers slēpjoties ar mākoņa, tā raksta krievi. Visādā ziņā nav pamata neticēt, jo mākoņi un kalni šajos platuma grādos stradā dīvainas lietas. Cilvēks Hibīnos nejūtas kā dabas valdnieks. Hibīnu skaistums nav vārdos aprakstāms. Arī paši plašās kaimiņzemes ceļotāji turp dodas un sajūsminās. Un ekspedīcija tuvojas šim ceļa (?) posmam. Šonakt vēl ne, bet laikam taču rīt nakšņos pie Vaļas tantes glābēju bāzē. Un tad sirds būs mierīga gan mums, gan viņiem, jo tur patiesi var justies kā mājās. Izbraucot no Rīgas ekspedīcijas dalībnieki paņēma līdzi palielu dēli, lai ceļā, laiku īsinot, darinātu norādi, kas Vaļas tantes pagalmā rāda virzienus uz visu ceļotāju mājām. Ļaudis runā, ka ADVENTURERu iepriekš piestiprinātā ozolkoka norāde esot no staba pazudusi.
Par smagu? Par šerpu? Kādam rīvējusi kantes? Dievs vien zina. Tad nu redzēsim, kādi meistari šoreiz ir komandā un kas būs tapis darināts.
Gaidām reportāžu šovakar...


24/07/2010
Vakar atkal nometne nezonā, tomēr ap plkst. deviņiem pēc LV laika zona vēl bija, dažas ziņas ir. Pirmkārt, visi ir sveiki un veseli, arī par tehnikas problēmām nesūdzējās. Garastāvokļi esot ok. Un tas jau nozīmē, ka ekspedīcija "jūtas labi". Vakardienas SU esot pieveikti. Tomēr, spriežot pēc īsajām un dārgajām ziņām, diena bijusi gara un pagrūta, tomēr aizraujoša un spraiga. Galu beigās nav jau kūrorts! Kājas pūtinās uz dīvāna mājās! Tad nu jau minētajos plkst. deviņos notika esera forsēšana peldus.
Plosti esot kvadriņas izturējuši, braucēji, mainot taktiku un stratēģiju, uz priekšu virzījušies peldus. Vienīgi raizes esot radījusi ūdens temperatūra. Sīkāku ziņu nav. Šo sadaļu dienasgrāmatā būs jāprecizē... :)
Ap plkst. vienpadsmitiem  visi ekspedīcijas dalībnieki nosaluši, bet sveiki bija ezera otrā krastā un no nakstvietas tos šķīra kādi 20km.  


25/07/2010
Vakardienas rīts sācies ap diviem dienā. Tas laikam ir rekords! Pat ekspedīciju brīvdienās tāds vēl nav bijis. Jo - iepriekš minētie pārdesmit km līdz nakstvietai bijuši dikti gari. Ekspedīcija nometnē ieradusies ap pieciem no rīta. Un, kā jau zināms, viņi nebrauc pa lielceļiem, tad nu pamošanās rekords ir pilnīgi skaidrs. Vakardien šķērsotā Kuelporr kalnu pāreja un Hibīnu takas ne vien būs priecējušas ceļotāju acis un sirdis, bet arī prasījušas spēku, pacietību un izturību. Šis posms noteikti paliks atmiņā.
Nakti ceļotāji pavadījuši kalnos glābēju bāzē. Tas nozīmē, ka viņi ir uzņemti kā sen gaidīti mīļi viesi, garšīgi ēduši un bijuši arī pirtiņā. Krievu pirtiņa Kuelporr naktsmītnē ir īpaši jauka. Un pelde kalnu upītē arī ir piedzīvojumiņš.
Šorīt sācies ceļš Oļeņegorskas virzienā ved caur "Zudušo pasauli". Upes, ezeri un purvi. Ceļotāji jau gaisā jauš tundras smaržu. Žēl, ka to nevar te "pievienot". To jāredz un jābauda pašam. Un arī par šo savādo pasauli var teikt, ka tā paliks atmiņā un sauks un aicinās arī citugad.  


26/07/2010
Zudusī pa
saule vakar nav skādejusi ne ļaudīm, ne tehnikai. Ūdens līmenis iepriekš uzskaitītajos ūdens "šķēršļos" pēdējo nedēļu laikā nokrities par metru. Viss izžuvis. Pat Kunas upē ūdens tikai pāri celim. Tomēr ziemeļos dienu sabojāt ir pagrūti pat izžuvušām upēm. Šodien pārbauciens līdz pēdējā bezceļa posma robežai. Pa ceļam ceļotāji iegriezīsies Murmanskā. Pēc Kolas ziemeļu plašumos un vientulībā pavadītā laika, pilsēta bezceļotājiem būs kā civilizācijas dzungļi. Un ja jau Murmanska, tad arī Aļoša.
...un lidmašīnas...


...un garāžas...
Tās ir tikai dažas "ievērojamās" vai "ievērībcienīgās" vietas. Un tad atkal ceļā, lai vēl tuvāk, tuvāk tundrai. Un tas šoreiz nozīmē, ka ekpedīcija tuvojas beigām. Par to vienmēr ir skumji, tomēr skaidrs arī, ka nobrauktie km un pārvarētās grūtības ir atstājuši iespaidu un ļaudis ir noguruši. Vakardien nometnē netālu no Oļeņegorskas klusums iestājies agri. 


27/07/2010
Ekspedīcijas dalībniekiem droši vien sen jau nojucis dienu skaits, neviens īsti nezina, kāds šodien datums. Dzīve ekspedīcijā rit savu gaitu un tai maz kopīga ar reālo pasauli un laika atskaites sistēmu. Un īpaši jau Murmanskā. Un skaidrojums tam ir vienkāršs - traki un pargalvīgi bezceļnieki dzīvo un spieto gan LV, gan Murmanskā. Turklāt viņiem bezceļu tīri georgrāfiski un ģeopolitiski ir vairāk kā mums. Un tāpēc viņi rosās ar vērienu. Murmanskā ir Arctic Trophy klubs http://www.at4x4.ru, kura aktīvisti jau gadiem ilgi pazīst un sirsnīgi uzņem ziemeļu fanus, bezceļniekus letiņus. Un "kā par brīnumu" tas noticis arī šoreiz. Mūsējie Murmanskā ir sagaidīti kā jau tas Krievijā pieklājas - sirsnīgi un plaši vērtu sirdi un rokām. Par krievu cilvēku sirsnību Krievijā ADVENTURERi ir pārliecinājušies vairākkārt, īpaši ziemeļos. Turklāt Murmanskā mīt arī letiņš. Tad nu ir skaidrs, ka burziņš bija loģisks dienas (nakts?) noslēgums.  Murmanskas 4x4 ir sacenties ar LV braucējiem vairākkārt gan ceļos, gan bezceļos, gan citos "sporta veidos". Murmanskas puiši viesojušies ar Latvijā. Un ja reiz krievs ir draugs, tad draugs pa īstam. Un tur nav nekādas ironijas. Tas patiešām tā ir. Tā jau saka, ka francūzis, piemēram, rokas skāvienam plaši ver ikvienam, bet reti kad arī aiz tavas muguras tās savieno. Letiņš, savukārt, ilgi domā, pirms roku vispār kādam sniegt, bet krievu dvēsele Krievijā ir neizmērojamas viesmīlības avots. Un šajos skāvienos šobrīd ir ekspedīcija, kurai apstājies laiks. :)
Puiši apmetušies viesnīcā, bet noformulēt citādi to nevar, jo pie miera devušies nez vai ir, vai nav, vai drusku.... un kamēr ceļotāji atgūst spēkus "spēcinošā miegā", varam laiku īsināt, aplūkojot, kā ceļo krievi paši,
http://www.at4x4.ru/gallery/?post_lang=rus
...  par to, kā un kur brauc viņi, kāda tehnika un KĀDI dabas skati!
...kā mēdz teikt reklāmas klipiņos : "Jūs to nekad neaizmirsīsiet!". Droši vien arī šīs ekspedīcijas dalībnieki neaizmirsīs ne stundām, dienām slapjos zābakus, mitro drēbju smaku un iepriekšējās dienas pusdienu tauciņus nākamās dienas tējas krūzītē...un nogurumu polarās dienas nebeidzamajā gaismā, un kreņķi par kaimiņu telts krācēju, un pirmos pārbīļus trakajā bezceļā, un tehniskos stāstus par riepu nodilumu un tādas vai tādas detaļas neticamo izturību TIK smagos ceļa apstākļos...bet šie mednieku stāstiņi balēs kā vecas fotogrāfijas, jo šādu eksotiku gadās izķert arī citos platuma grādos. Bet tas, ko viņi noteikti neaizmirsīs, ir Murmanskas krievu viesmīlība. Nu jau to var teikt droša apgalvojuma formā. Par to viņi runās vēl ilgi un katru reizi stāsts kļūs krāšņāks...:) Īsā bilance ir šāda - ceļotāji par vienu "Murmanskas dienu" pagarina ekspedīciju. Šodien tika plānots nometni sliet pārsimts km no Aļošas pilsētas, turklāt ar svarīgu mērķi - krāt vai atgūt spēkus pēdējam šīs ekspedīcijas bezceļa posmam tundrā.
Reportāžas no "turienes" beidzās ap pusdienlaiku, tad nu jādomā, ka nometne slīgs saldā un pelnītā miegā.  


28/07/2010
Ekspedīcijas dalībnieki acīmredzot ir tundras skāvienos, jo ziņu nav, bilžu nav, sveicienu nav un reportāžu arī nav. Tundrā nav cilvēku, nav apbūves, nav sakaru un nav steigas. Kas tur ir? Skaistums bezgalīgs! Krāsas un refljefs. Tāles. Cilvēks viens ar savām domām var ceļot dienām ilgi. Un netrūks ne karstas dušas, ne TV, ne mobilo...un tāpēc nav ziņu. Tomēr varam ļauties sapņiem par to, ko ceļotaji redz un apjūsmo.
Šī ir ekspedīcijas bezceļa posma pēdējā diena. Mājupceļš. Tikšanās. Stāsti...nu jau pavisam drīz...


29/07/2010
Ekspedīcija atkal ir "zonā". Īslaicīgi. Tomēr nu skaidri zināms, ka pēdējais bezceļa posms veiksmīgi noslēdzies, ka visi - ļaudis un tehnika  - pašu spēkiem izkļuvuši no bezceļiem, ka dubļu, ūdens un odu ir bijis gana. Vakardien pievarētais bezceļa posms bijis spraigs un interesants, piedzīvojumiem un emocijām bagāts.
Un  nu jau kādu brīdi ceļotāji virzās māju virzienā. Sācies ir pats, pats svarīgākais ekspedīcijas posms - mājupceļš. Tam paredzētas +/- 30 stundas.  Varam sākt skaitīt, plānot sagaidīšanas operāciju un vietu. Šobrīd atskaites punkts ir Lotas robežpāreja. Sekosim līdzi un gaidīsim savējos ar karstu karbonādi un kartupeļiem. 


30/07/2010
Ekspedīcijas dalībnieki droši vien steidzas, jo mājas nu ir tik tuvu. Pēc vakardienas prognozēm šai brīdi (un pulkstenis rāda 10.30) Helsinkiem vairs nebūtu jābūt tālu.
Reportāžas gaidīt vairs nav pamata, bet nu jau brīvi varam sazvanīt savējos un turēt roku uz pulsa.

 Iesūtīts: 2010.10.20 21:12

Latvijas Reitingi

TOP 100 MOTORCYCLE SITES

Adventure Motorcycle

linhk