English

 

Seko piedzīvojumam dzīvajā
Jaunumi
   Pietekties jaunumiem
Par Adventurer
Marroco Adventure 2013
Marroco Scout Tour 2010
Kola Quad Adventure 2010
GS Challenge 2009 Latvija
Auto Moto piedzīvojums Ziemeļu robeža
Sniega motociklu safari
Fotogrāfiju konkurss MoTo=FoTo
Balto mušu svētki 2008
Ziemeļmeitas lūkoties 2008
Slovakia Enduro Tour
Motopavasaris 2008
Fotogalerija
Kontakti
Piedzivojumu atstasti

 

Atbalstītāji






Informatīvais atbalsts












 


 

 

 

 

Lapas: 1-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70  71-80 81-90 91-100 »»
Marroco Adventure 2013  
Seko līdzi ceļotāju piedzīvojumiem, lasot DIENASGRĀMATU:

12.diena. 22.04.2013.

Nu jau pāris dienas ekspedīcijas dalībnieki uz priekšu virzās "interešu grupās".


Vakardienas brauciens Agnim un Mārtiņam bijis īpašs, jo ceļš ... nemaz nevar saprast, vai tā to var saukt ... triāls pa akmeņiem 140 km garumā un 30 grādu nē, platumā nē, karstumā. Īsti tā plānots nebija, bet nu tas ir uzveikts. Visi braucēji vakarā satikās norunātajā vietā - Taliouine. Tās pamatiedzīvotāji ir safrāna ražotaji. Kā zināms, tā ir īpaši dārga garšviela, ko izmanto kulinārijā, kosmētikā un medicīna. 

http://www.lematin.ma/express/--Safran-de-Taliouine_L-or-rouge-en-quete-de-structuration/162530.html 

Safrāna audzēšanai šai apgabalā ir īpaši labvēlīgi dabas apstākļi, viens no tiem ir jau minētais 30-40 grādu karstums. Te ir vienīgā vieta Āfrikā, kur tiek ražots īpaši augstas kvalitātes safrāns. Tā krāsošanas "spēks" esot 228-240%.  Irānas safrānam šādu īpašību mēra vien  180%tos.  Vietējiem ļaudīm ir darbs, jo vienu kg safrāna var ievākt no 230000 ziediņu un tas, protams, jādara rokām. 

http://www.alainalexanianconsulting.com/content/view/96/42/
 
Nu un maksā ar tas smuku naudiņu +/- 12000 dh/kg :). Par to ziedēšanu, aromātu un nodarbinātību ...tas ir informatīvs stāsts, bet par to karstumu, par to ceļotāji var dalīties pieredzē, praktiskā pieredzē - kā izdzīvot safrāna zemē un bezceļā :)
Iespaidu, ko pārdomāt un pārspriest gana. Marokas ekspedīcijās mēdz pienākt tāds brīdis, kad nogurums, karstums, iespaidi un aizmiršanās no ikdienas dzīves "reālajā pasaulē" izraisa pa kuriozam. Vakar smieklīga skaidrošanās par saziņu ar mājiniekiem. Nav skaidrs, kurš kuram zvanījis, no kāda telefona un ar ko tieši runājis. Vienīgi tas, ka apspriestie sižeti nelīmējās ar saruna biedra atbildēm, liecina, ka bij kāds misēklis. :) Vairākas reizes no vietas :)  :)  :)
Šodienas ceļa posma ir viens no Adventureru zelta fonda "gabaliem, un tas nu ir pieveikts. Braucēji šķiet arī šoreiz pievienojušies adventureru atziņai, ka šis maršruta posms IR braukšanas vērts.

Brauciens pāri pa Tizi N Test pāreju. Neticami iespaidīgas ainavas. Augšā pārejā tāds vējš, ka močus vertikāli noturēt pagrūti.

Te, citu ceļotāju iespaidi


http://www.dangerousroads.org/morocco/377-tizi-n-test-road-morocco.html

Visi braucēju šovakar ir Marakešā un nu var nodoties "tūristiskās Marokas" baudīšanai. Mūžsenā Marakeša. Katrs ceļotājs arī šajā pilsētā var atrast to, ko vēlas redzēt. Te būs citi jauni iespaidi. Tomēr re, ku vēl daži no iepriekšējām dienām. Autors - Agnis.


 


 Iesūtīts: 2013.04.22 21:25Lasīt vairāk »
Marroco Adventure 2013  

Seko līdzi ceļotāju piedzīvojumiem, lasot DIENASGRĀMATU:

10. un 11.diena. 20.04.2013. - 21.04.2013.

Veiksmīgi šķērsots Rheris oueds. Vietējo padomus par pareizā maršruta izvēli ceļotāji šoreiz neuzklausa, bet vizinās gar Alžīrijas robežu. Braucot no Merzugas uz Zagoru, ceļā visu dienu 33-36 grādi.



Arī šodien auksti nav. :)  Zagorā nelieli remontdarbi. Braucējiem noskaņojums labs. Zagoras viesnīca labu labā, lai atpūstos un atvēsinātos. Šai viesnīcā - kā zināms  - ir arī auksts alus. Ja āra ir 43 grādi, tad tas nudien noder. Pie Zagoras ceļotāji pār plecu vēl redz tuksnesi, bet šai reizei tās ir ardievas.
Agnis bildē:









Priekšā Atlass. Būtībā moča uguņi jau raugās mājup virzienā...  


 Iesūtīts: 2013.04.22 16:10
Marroco Adventure 2013  
Seko līdzi ceļotāju piedzīvojumiem, lasot DIENASGRĀMATU:

9.diena. 19.04.2013.

"Kamieļu piedzīvojums" beidzies. Katra ceļotāja patiesās izjūtas un emocijas jau būs zināmas tikai pēc ceļojuma un arī droši vien tikai zināmam radu un  draugu lokam. :) 
Bet nu Maroka & kamieļi & tuksnesi = izklausās labi. Piekrīti, vai ne. Tātad 1,5 h uz "katru pusi" un šādas tādas iemaņas ir. Viesošanās pie vietējiem ir viena no ekspedīcijas iezīmēm. Ceļojot tur, kur ceļo vairums tūristu, mazāk cerību satikt "īstu berberu". Lai gan komunikācija nav viegla valodas dēļ, svarīgāko – noskaņas, attieksmi, labvēlību un viesmīlību - to nevar nejust. Vakardien Merzugas tuvumā ceļotājus uzrunāja kāds iezemietis, kurš ekspedīcijas dalībniekus izmitināja pirms diviem gadiem. Prieks par atkalredzēšanos, protams, tēja … Jauki, ja arī mēs tā prastu - tā vienkārši un sirsnīgi svinēt dzīvi! 

http://www.miragetrip.com/excursions/merzouga/ 
Arī tie ļaudis, kuri tuksnesī izklaidē tūristus, tieši vai negribot atklāj ieradumus un dzīvesveidu. Sarīkotajām "tūristu atrakcijām" pa vidu parādās īsts, neiestudēts cilvēks. Vakariņās tajine, tēja, tad tautas mākslas un mūzikas priekšnesumi. Kad iestudētā daļa garām, vietēji sāk bungas grabināt sev par prieku. Nu tā tas te notiek! Tas ir asinīs. Ritms. Kopā būšana. Burziņš. Tad izdodas vienoties arī par "došanos kosmosā" vai "biļeti uz visumu" … Naktsmītni katrs var izvēlēties pēc ieskatiem, teltī, pie telts vai kā vietējie – ierokoties smiltīs. Mārtiņš to nomēģina, neesot ne vainas.

Kamieļi, atgriešanās "bāzē", tad močos un aiziet. Šodien daļa ceļotāju dodas bezceļā, citi pa ceļu. Virziens Zagora.

 
 Iesūtīts: 2013.04.19 15:36
Marroco Adventure 2013  
Seko līdzi ceļotāju piedzīvojumiem, lasot DIENASGRĀMATU:
8.diena. 18.04.2013.

Ceļojums ir pusē. Pēc nedēļas ceturtdienā ceļotāji jau sveicinās Spānijas krastu. Tad nu, kā jau tas ierasts, šī diena ir atpūtas diena gan braucējiem, gan močiem. Tātad īpaša diena. Un arī nakts bijusi īpaša, jo viesnīcas saimnieks bijis ar mieru guļvietas klāt arī uz kasbah jumta. Tad vari iedomāties, kāāāāāāāāāāādi griesti šādai guļamistabai tuksnesī !!!!!!!!!!! Saule lec "eiropietim neierasti agri". Tomēr Erg Chebbi tas ir iespaidīgs skats. 

http://www.travel-and-pics.de/erg_chebbi.htm
Kāpas apakšējās smiltis ir mitras, tas notur "konstrukciju" uz vietas, taču virsējās katru dienu vējš var modelēt pēc iedvesmas un garastāvokļa. Tāpēc nav divu vienādu saullēktu. Krāsu un formu spēle katru rītu ir citāda. Un to nu ir vērts redzēt! 
Slinks "otrais rīts", jo pēc saullēkta vēl druksu pagulēts. Karstums. Ēnas meklējumi. Izbrauciens pa kāpu ar kvadriņām. Tuvumā ir vēl šis un tas apskatāms. Pavisam netālu ir flamingu ezers, iespēja iznomāt vieglus mocīšus (diplomātisku apsvērumu dēļ vārds netiks minēts). Lai pamainītu ceļošanas ieradumus un trenētu līdzsvaru turpmākajiem bezceļa posmiem, šīsdienas SU būs pārvietošanās ar vietējo transporta līdzekli = kamieli, kuram, kā ļaudis runā, ir nopietnas "piedziņas problēmas". Kamieļi ceļotājus ievedīs kāpās, kur ierīkota berberu apmetne. Nakšņošana tur, apmetnē. Tēja, stāsti, neierasts saulriets, vakariņas tuksneša ļaužu gaumē …

 
 

7.diena. 17.04.2013.

Šodien liels posms pa asfaltu. Lai arī Marokas izpildījumā, tomēr virzība uz priekšu ātrāka un nobraukto km skaits lielāks nekā iepriekšējās dienās. Virziens šai dienai ir lielā smilšu kāpa Erg Chebbi, kas pazīstama arī ar nosaukumu Merzugas kāpa. Marokas Sahāra tādas milzu kāpas ir tikai divas. Šī konkrēta, kuru dodas ekspedīcijas dalībnieki atrodas Marokas dienvidaustrumos, netālu no Alžīrijas. Tās aptuvenais lielums ir 22 km x 5 km. 

http://en.wikipedia.org/wiki/Erg_Chebbi 
Augstumā smilšu arhitektūras brīnumi mēdz sasniegt 150 m. Lai redzētu, cik neparasts un pārsteidzošs ir saullēkts šā brīnuma apkārtnē, arī bezceļnieki brauc pa asfaltu. 

Pusdienas Er Rich pilsētā. Tēja. Tajine. Karstums ap 30 grādiem. 
Tādu šo pilsētu redzējuši un bildējuši citi ceļotāji.
http://www.philippe-bourgine.com/maroc2002.htm
Šai pilsētiņā ir apskatāma gan "vidējā marokāņa" dzīves telpa, gan tirgus un vecpilsētiņa…turklāt ainavu krāšņo varena kalnu grēda. 

Pievakarē ceļotāji nonāk Merzugā. Tā, ka jau minēts, atrodas Erg Chebbi pakājē. Maza, maza pilsētiņa un neiedomājami liela kāpa. Citādi Merzugā nav daudz ievērības cienīgu apskates objektu. Tomēr kopējās bildes dēļ to ir vērts apmeklēt. 
Nakts plānota Kasbah - nocietinājuma līdzīga paliela apmetne, mūsdienās pielāgota vai uzbūvēta tūristu izmitināšanai. Atkarībā no tā atrašanās vietas un saimnieka, tiek piedāvāts lielāks vai mazāks komforts un jautrākas vai piezemētākas izklaides. Zināms vilinājums vienmēr pastāv, izvēlēties eiropieša dzīves stilam piemērotāko naktsmāju, taču parasti tās ir tik "civilizētas", ka tādu meklēšanai nav jābrauc tālu prom no pastāvīgās dzīves vietas "civilizētajā Eiropā". Marokas smeķi, kura dēļ arī ceļotāji uz Maroku dodas, izgaršot izdodas "ne tik pievilcīgajās" naktsmājās.

Vakariņas, sarunas, iespaidi un plāni.

Lūk, arī Agņa iepriekšējo dienu iespaidi smukās bildēs…kalni, tuksnesis, ceļi, ceļabiedri, moči, naktsmājas, zacenīte utt.




  











 













 Iesūtīts: 2013.04.18 15:28
Marroco Adventure 2013  
Seko līdzi ceļotāju piedzīvojumiem, lasot DIENASGRĀMATU:

5+1.diena. 16.04.2013.

Brauciens pa ceļiem un bezceļiem vakardienas pēcpusdienā bijis iespaidiem bagāts. Apskatīta arī legendārā un bieži vien neciešamā Fes. Tā ir otra lielākā Marokas pilsēta un ir UNESCO Pasaules mantojuma saraksta objekts. http://www.morocco-holidays-guide.co.uk/fes.html . Šai pilsētā saglabājies gadsimtiem sens kultūras un arhitektūras mantojums, taču tūristi eiropieši tur vietējos pieradinājuši pie nepārtrauktas uzmanības un dzeramnaudām. Atkauties no palīdziņiem ir neiespējami. Pilnīgi neiespējami. Pilsētas labirintos medījumu nolūkojušais "gids" iemanās iznirt ikvienā krustojumā, vārtrūmē vai pažobelē, kurā ieklīst neatkarību un mieru alktošs ceļotājs. 

http://www.tafilalettours.com/en/place/fes/
 
Azrou tuvumā pavadīta nakts. Tā ir neliela pilsētiņa 1200 m vjl. Tās nosaukums nozīmē "klintsrags". Pilsētiņu ieskauj ievērību cienīgs ciedru mežs. 

http://www.casafree.com/modules/xcgal/displayimage.php?pid=22829

Virzoties uz Vidēja Atlasa pusi, ceļotāji labprāt iegriežas šai vietā. Vakar visu dienu bija karsts - ap 30 grādu, taču Azrou ir tāda īpaša vieta. Tur, kā jau augstāk virs jūras līmeņa, mēdz gadīties pārsteigumi, proti, lielas temperatūras svārstības. Arī vakadien pievakarē vēss, bet dienā sakarsušie braucēji par to drīzāk priecājas. Šorīt brokastiņš franču=marokāņu gaumē - ar pankūkām un zapti, un tad jau atkal zirgos. Virziens Mildelta. Uz dienvidiem :) 
 Iesūtīts: 2013.04.16 15:15
Marroco Adventure 2013  
Seko līdzi ceļotāju piedzīvojumiem, lasot DIENASGRĀMATU:

5.diena. 15.04.2013.

Rifi, Rifi, Rifi...Motobraucēju un bezceļnieku paradīze. 



Vakardien draudīgs mākonis centās ceļotājus no Rifu kalniem patriekt. Tomēr vilinājums pa šo apvidu pavizināties "vēl" bija liels.



Chefchaouen tuvumā braucēji nolēma izmest vēl kādu loku, jo redzamība uzlabojās un oma līdz ar to arī. 



Pirms došanās kalnos šogad īstenots vēl viens no Adventurer mazajiem Marokas sapnīšiem – atrast "šķībo minaretu" jeb Marokas Pizu.
Un tad gan atkal pa Rifiem, Rifiem, Rifiem …




Ceļš, kā jau Marokā tas mēdz būt, gana dažāds…Šoreiz šķita, ka braukšana notiek pa "vietu, kur haotiski izgāztu grants un šķembu kaudzēs ganījušas bezgala daudzas kazas un govis ar visām no tā izrietošajām sekām". Jautri. Pēcpusdienā uzrodas arī gans, kurš laipni iesaka braukt nevis "pa to ceļu, nogriežoties", bet "pa to ceļu — taisni". Braucēji, sekodami gana rekomendācijām, atgriežas vietā, kur pavadīta iepriekšējā nakts. Lai gan teorētiski puiši atrodas turpat, kur diena sākusies, nobrauktais ceļa posms bijis aizraujošs. Tāpēc bēdu nav. Pavēlas pusdienas. Un tad vēl luņķis līdz Ouezzane, kur ir kempings un zināma arī cita kolorīta apmešanās vieta, ja nu pēkšņi kempingā vietu nebūtu. Taču ir. Saimnieks ir lustīgs francūzis, kurš laipni sagaidīja braucējus. Vakarēšana, baseins, moču skrūvēšana. Rīts šai vieta aust ar sīku līņāšanu. Tas var ietekmēt braucēju plānus, taču skaidrs ir virziens kopumā — uz Azrou. 
Google Maps piedāva iespēju Ouezzane pilsētiņu "apceļot virtuāli", bildes smukas :)
 
 Iesūtīts: 2013.04.15 16:41
Marroco Adventure 2013 
Seko līdzi ceļotāju piedzīvojumiem, lasot DIENASGRĀMATU:

4.diena. 14.04.2013.
Vakardien iekārtošanās nometnē salīdzinoši agri, jo Rifu bezceļš prasījis daudz spēka. Un ceļojums vēl tik tikko sācies, spēks būs vajadzīgs. Daži ekspedīcijas dalībnieki tomēr kājām devās apskatīt Dieva tiltu, kas no nometnes atradās 1,5 stundas gājiena attālumā. Pie brokastīm ceļotāji pārsprieda, ko labāk darīt, jo šai dienai plānoto izbraucienu Rifu kalnos gatavojas apdraudēt pabiezi lietus mākoņi. Rifu kalnu skaistuma baudīšanai, bezceļa priekšrocību izmantošanai un azarta  ķeršanai tas nu nebūtu riktīgi labi. Jebkurā gadījumā ceļotāji dodas zili baltās pilsētiņas Chefchaouen virzienā. Tā atrodas starp divām paaugstām Rifu kalnu virsotnēm. Vietējo valodā pilsētas nosaukums nozīmē "ragi", kas slejas pāri apbūvētajai ielejai. Pilsētiņā ir jauks krodziņš, kura saimnieks latviešu motobraucējus jau vairākkārt laipni uzņēmis.  Pa ceļu, mazceļu vai bezceļu - jebkurā gadījumā ekspedīcija turpinās. Lūk, dažas bildes no iepriekšējās dienas iespaidiem:






3.diena. 13.04.2013.

Saule lec agri. Arī šodien braukšana pa Rifiem.  Brokastīs desu maizes. Un nu jau tūliņ, tūliņ ceļā. Virziens +/- uz dienvidiem,  uz vietu, kam "emocionāli fantastisks" nosaukums  Dieva Tilts = Pont de Dieu.

http://www.tripadvisor.com/LocationPhotos-g304013-d518406-Auberge_Dardara-Chefchaouen_Tangier_Tetouan_Region.html


Adventurer rīkotu ekspedīciju dalībnieki turp jau braukuši. Gan ceļš turp, gan pats "tilts" ir apskates vērti. Arī šodien ceļotāji baudīs Rifu kalnu pasakainās ainavas un smukos celiņus.


2.diena. 12.04.2013.
Rīts agrs. Brokastojot pa logu redzams, kā virs jūras saule lec. Tad jau ierastais ceļš kalnup uz noliktavu. Kastes-moči-lai var tikt līdz braukšanai.
Ap vieniem šie darbiņi padarīti un pieci braucēji, četri moči dodas ceļā.



No Algeciras uz Tanger Med ar prāmi. Tuvojoties Marokai braucēji radinās pie "Tā Krasta"  parašām, proti, prāmja izbraukšana krietni kavējas. Āfrikas krasts sasniegts pievakarē. No Tetouan cauri Rifu kalniem braucēji virzās uz dienvidiem. Pirmais ceļa posms pa "maziem celiņiem" nobraukts.  Rifu kalnos tādi celiņi īpaši tīkami braukšanai. Nakšņošanai noskatītie iespējamie divi kempingi dabā avirs nepastāv. Improvizācija beidzas ar nakšņošanu kafejnīcā Azlā.  Pirmās dienas braukšanas piedzīvojumi tiek pārrunāti, ēdot zivju zupu.
Braucējiem oma laba un ceļa dievi labvēlīgi.
Līdzjutēji ceļojumam šai reizē var sekot līdzi "caur dienasgrāmatu" nevis "dzīvajā".

1.diena. 11.04.2013.
Visi ekspedīcijas dalībnieki laimīgi satikušies Rīgas lidostā, veiksmīgi tikuši līdz Londonai un nu ir ceļā uz Malagu.
Fuengirolā laiks ir lielisks. 27 grādi, saule, vasarīga brīzīte...

Ceļotāji Vidusjūras karstā būs ap apstoņiem vakarā. Peldēties šovakar diez vai kāds saņemsies - ūdens ir auksts. Tomēr Costa del Sol nenoliedzami ir vasara.


Arī Adventureru iecienītajā krodziņā galdiņi jau klāti un gaida tik ēdājus. Tradīcijas:).

Un vēl viena tradīcija ir nakšņošana "Confortel"  viesnīcā (http://en.confortelfuengirola.com/photos.htm) . No tās balkoniņiem gribot negribot skatiens aizklīst Āfrikas virzienā. Tur, pāri ūdenim, turp rīt arī vedīs ceļš.


 Iesūtīts: 2013.04.15 16:08
Maroka. Zelts. 2013 

Motoceļojums "Maroka.Zelts 2013" beidzies. Ceļotāji atgriezušies LV 

 http://share.findmespot.com/shared/faces/viewspots.jsp?glId=0qoGZsrmmoWzand3ZO8ZfGu7xK3LrvcbU
  




20.diena. 26.02.2013.


Šīs ekspedīcijas pēdējā diena.
Adventureri ir ceļā uz Latviju. Lidojums Malaga - Londona - Rīga. Ielidošana dzimtajā lidostā ar "Raini" plkst. 21.40  :)



19.diena. 25.02.2013.
 

Dienas ziņa: Fuengirola. Dienvideiropā pulkstens rāda pusviens.  Paši svarīgākie km ir nobraukti. Tie - līdz galamērķim. Tas nozīmē, ka mājiniekiem jāsāk mizot kartupeļus un klapēt karbonādi. Tad uz puķu bodi pēc sarkanās rozes (tas svarīgi), lai lidostā ceļotājiem var to spraust pogas caurumā:) ...
Neesiet kūtri - ja vien darbi ļauj, brauciet adventurerus sagaidīt!!! Cikos? Sekojiet jaunumiem :)

Rīta ziņa: Motocikli ir "uzkrauti". Tādā ziņā rīts ir tāds pats, kā visi 18 iepriekšējie šīs ekspedīcijas rīti. Tikai nu jau ceļotāji Spānijā. Šai reizei Marokas apceļošana ir beigusies. Šodienai vēl kādi 200 km.
Tāpat kā citi, arī šis ceļojums ir piedzīvojumiem, pārdzīvojumiem un neparastiem notikumiem bagāts. Iespaidi katram ceļotājam savi.  Tieši tik pat kontrastaini kā Maroka pati :)

tādi... un arī tādi ....


18.diena. 24.02.2013.


Vakara ziņa: Marokas apceļotāji no Tangier ostas Marokā ar prāmi devušies pāri Gibraltāra jūras šaurumam Spānijas piekrastes virzienā. Nakšņošana Tarifā un tad jau Fuengirola un ekspedīcijas "rituāli" Spānijas pusē.

 
Rīta ziņa: Šodien ir pati, pati svarīgākā ekspedīcijas diena. No Khenifras līdz Āfrikas kontinenta ziemeļiem ir aptuveni 450 km. Braucēji vakar pilsētā ieturējuši labu maltīti, izgulējušies un nu, laicīgi piecēlušies, atkal ir ceļā. Un vēl adventureri sūta sirsnīgus sveicienus TEV (nu TU jau zini, ka tas ir tieši TEV) dzimšanas dienā. Daudz laimes un veselības! Un uz drīzu tikšanos!


14.-17. diena. 19.02.-23.02.2013.
 
Pa šīm dienām nobraukti vairāki "zelta maršruti" t.i. maršruti, kas adventureru kartēs iezīmēti īpaši, gan neizsakāmi skaisto skatu un aizraujošas braukšanas ceļš Anti Atlasa kalnos, gan vairākus desmitus garš sniegu ceļš Augstajā Atlasā.
Šī nakts Khenifrā. Pilsētiņa, tadžīne, atpūta, adventureru stāstiņi...





Rīt atkal ziemeļu=Vidusjūras virzienā.


13. diena. 19.02.2013.
Vakara ziņa: Vēl viens negaidīts pagrieziens šai ceļojumā. Parīzes - Dakāras rallija maršrutā vairāki posmi noasfaltēti. :) Visi iecerētie 400km nobraukti vienā dienā un adventureri ir Assā. Lai gan daļa beczeļa infrastruktūru attīstīšanas plāna ietvaros padarīti par nelietojamiem, "nesabojātais" bezceļš attaisnojis ceļotāju cerības. Brauciens bijis labs un aizraujošs. Kārtējo reizi šķērsots arī Oued Draa - lielākā un garākā  ūdensteču sistēma Marokā, kas veidojas, savienojoties  Dadès un Imini upēm . Tā zarojas vairāku Augstā Atlasa kalnu virsotņu ielokā. Virsotņu augstums ir 3000 -4000m. Lai arī Draa mēdz būt iespaidīja, kad ūdeņi mutuļo, ietekā pie okeāna vismaz 50 km garā posmā Draa gandrīz vienmēr ir sausa gultne. Ūdens pazūd arī šajā ouedā.  Oued Draa ielejā ir daudz nocietinātu ciematu un apmetņu - ksari un kasbahi.

http://fr.wikipedia.org/wiki/Dr%C3%A2a
Assa apvidū Draa veido platu gultni, kas kartē izskatās pēc samēra nesimetriskām ūsām uz Assa un Zag ceļa. 

Šovakar nakstmājas un vakariņas viesnīciņā.

http://www.panoramio.com/photo/28078213
Atkal jāpārspriež plāni, jāsaprot, ko VĒL var iespēt un kādus bezceļus izvēlēties. Rietumsahāra ir aiz muguras. Vismaz šovakar. Par rīdienu ... nu jūs jau zināt - Inch Allach!!! ...un tas ir ekspedīcijas īpašais "piedzīvojumu šarms".

Rīta ziņa: Ekspedīcija atkal ir ceļā. Vakrdienas atpūta lieti noderēs, jo šodien sākas viens no grūtākajiem un nopietnākajiem pārbaudījumiem šajā ceļojumā. No Smaras līdz Assai iecerēts nobraukt pa Parīzes – Dakāras rallija maršrutiem. 
(http://www.youtube.com/watch?v=bB0NzzRtDc0  
Posma garums ap 400 km. Paredzams, ka šis būs "akmeņainais bezceļš". Braucēji apgādājušies ar 15 l ūdens uz deguna un degvielu 450 kilometriem. To, ko Gandini raksta par šo brauciena posma, īsi apkopojot, varētu raksturot tā — braukt tikai pa redzamu špūri, no špūres nenobraukt, šķēršļus neapbraukt un pačurāt labāk uz ceļa. Ekspedīcijas dalībniekiem šie pārbaudītie padomi un precīzās maršruta norādes ir laba ceļa maize. Sekotāja pumpa turpmākajam 2-3 dienām var izrādīties vienīgā saziņas iespēja ar adventureriem. Turam īkšķus!


12. diena. 18.02.2013

Attālums līdz Smarai pārvarēts ātrāk nekā plānots.

http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Smara,rooftopE.jpg
 
Dienas vidū ceļotāji iebrauca pilsētā un pēcpusdiena tiek veltīta atpūrai, krājumu papildināšanai un gausai tadžīnei. Rīt ceļojums turpinās un virziens Assa. 

http://overlandsphere.com/overland-travel/africa/north-africa/morocco/and-flats/106105
 
 
11. diena. 17.02.2013. 
Vakara ziņa: naktsmājas tuksnesī iekārtotas.  Braucēji par dienas braukumu ir gandarīti. Segums tuksnesī ik pa laikam mainās - smiltis, grants, akmeņi, un atkal smiltis, šadi tādi ziediņi, kaktusi. Karstums pamatīgs - ap 40 grādiem. Un pretēji Gandini paredzējumam, gandrīz pilnīgs bezvējš. Dzesēšanās nolūkā ūdens uz galvas, ūdens ķiverē, šallīte ūdenī ...un pēc stundas ceturkšņa viss atkal izkaltis. Pusceļš līdz nākamajam "kontrolpunktam" izskatās pieveikts. Vakariņas tuksnesī, pelnīts šnabītis. 

Rīta ziņa: Sagatavošanās darbi ir pabeigti. Šorīt vēl viena tūre uz tanku, lai bākas patiešām pilnas. Noskaņojums jautrs. Bezceļš sauc. Šorīt virziens ir Es Smara. Kā jau daudzas vai pat visas Marokas pilsētas, arī šai ir nosaukumi katrā valodā - sekotāja kartē Samara. :) ... daudz ziņu pa šo apvidu nav rodamas. Skaidrs vien tas, ka ceļotāji ir gatavojušies 2 līdz 3 dienu autonomijai. Tas nozīmē, ka vīna kanniņa atkal ir ūdens kanniņa, ka visas tiplnes piepidītas un moči - smagāki nekā iepriekšējās dienās.  Sahāras tuksnesis Rietumsahārā nemazākā mērā nelīzinās tam priekštatam par šo Āfrikas tuksnesi, ko radījušas tūrisma reklāmas.
Jacques Gandini savos ceļojumu aprakstos ar zināmu ironiju norāda, ka tā nav tā pati Sahāra, kur 4x4 autiņos vizinās tradicionālie Ziemeļāfrikas apceļotaju, kur jāmeklē apkārtceļi, lai izvairītos no ekskursantu grupām, kur baltās smiltīs vērojamas kamieļu ēnas un tālumā redzama kāda oāze. Veita, kur dodas adventureri ir bezgalīgs tukšums, simtiem un simtiem kilometriem tālu Reg (akmeņs segums,  akmeņi var būt dažāda lieluma -  gan kā smilšu grauds, gan kā pamatīgs olis un aŗī klinšu gabali.


 http://www.photographersdirect.com/buyers/stockphoto.asp?imageid=901235
Tā ir īpaši neviesmīlīga zeme, ko sauc arī par slāpju zemi). Retumis redzams kāds neizteiksmīgs un vāji nojaušams reljefs, kas var liecināt par oueda malu, kāds rets dzelkšņainu akāciju puduris, kuru tad arī ieteicams ierīkot nometni. Šajā tukšumā, protams, nav arī cilvēku. Simtiem km attālumā nav ne apdzīvotu vietu, ne nomadu apmetņu. Tie meklējami vairak uz dienvidiem. Grandini vārdiem runājot, šis tuksnesis patiešām ir tukšs. Adventureri savu ceļu izvēlas pēc Grandini aprakstiem un ieteikumiem. Šis bezceļu pārzinātājs Rietumsahārai veltījis atsevišķu grāmatu. Autoram gan paveicies 2006. gadā, kad ceļojis pa lielo tukšumu pēc desmitiem gau nepiedzīvota lietus perioda. Tad viss zaļojis un ziedējis, ouedi un ieplakas bijuši ūdens pilni.   Arī vietējie tādus brīnumus neesot bieži redzējuši. Šogad par tādu iespējamību pagaidām liecību nav. Ir sauss un karts. Vasarā gaiss mēdzot sasilt līdz par 50 grādiem. Bet arī ziemā vilnas zeķes neprasās.  Neizbēgams pavadonis ir VĒJŠ. Rietumsahārā no vēja paglābties nav iespējams, ar to ir jāsadzīvo. Ikviens ceļotājs no šīs zemes savās mantās un braucamajā pārved smiltis un putekļus. Vēja virzienu ietekmē Zemes griešanās. Atsevišķos gada periodos vējš pūš nepātrtaukti, bet šīs parādības kalendāru izveidot nav izdevies. Parasti vējš sāk pūst tūliņ pēc saullēkta un rimst vien, iestājoties naktij. Tomēr arī vējainas naktis nav nekas neparasts. Nepārtrauktā vēja plūsmas neierobežo neviens un nekāds dabas radīts šķērslis. Šis sausais, karstais un putekļu pilnais vējš nomāc cilvēkus un dzīvniekus, ceļojuma sākumā radot netīkamas sajūtas. Reizem vējš ir spēcīgs, vērojamas arī smilšu vētras.  Ja smilšainā klajumā pūš stiprs vējš, tas rada dažāda lieluma smilšu graudu sienu, kas pārvietojas un var patiešām būt diezgan augsta, pat aizklāt debesis. Bieži gadās, ka pavisam rāmā laikā pēkšņi izveidojas smilšu un putekļu virpuļi. Grandini grāmatā aprakstītajos maršrutos paredzams, ka iespējams tomēr gadīsies sastapt  kādu nomadu vai nonākt viņa apmetnes tuvumā.AUtors stāsta no savas pieredzes: " Ja pie telts (khaïmas) nav redzama mašīna, tas nozīmē, ka vīriešu nometnē nav, ka nometnē ir vien sievietes ar bērniem un zīdaiņiem un viņas izvairīsies paradīties svešiniekiem. Ja nometnē pamanāma vīriešu klātbūtne, apstājieties apmēram 200 m no nometnes, ievērojiet t.s. pieklājības distanci, nokāpiet no motocikliem, noņemiet ķiveres un gaidiet, līdz nometnes iedzīvotāji nāks apjautāties par jūsu ierašanās iemesliem. Tas būs diezgan sarežģīti, jo šo apvidu nomadi reti runā kādā no Eiropas valodām. Turklāt viņi nerunā arī arābu valodā, ko saziņai izmanto Marokas ziemeļos. Valodu, kādā sazinās nomadi, sauc hassaniya. Tomēr ir svarīgi, lai jūs spētu sazināties ar satiktajiem nomadiem. Un ne vien jūs dēļ, bet arī tādēļ, ka nomadi izrādīs vēlmi jums palīdzēt. Parasti ceļotāji vēršas pie nomadiem, lai jautātu ceļu vai braukšanai labvelīgāku virzienu. Tāpēc centieties pēc iespējas skaidri izrunāt tas vietas nosaukumu, kuru meklējat. Necentieties noskaidrot, cik tālu atrodas jūsu izvēlētais galamērķis, jo nomadu attālumu mērīšanas izpratne lielā mēra atšķirsies no jūsējās. Jāatceras arī to, ka nomadi neprot lasīt karti, bet, ja mēģināsiet zemē zīmēt upes vai ouedus, skaidri minot to nosaukumus, ir cerības saņemt vismaz nelielu informācijas devu. Nomadi noteikti piedāvāsies jums doties līdzi, lai paradītu ceļu, bet…pirms došanās ceļā pavisam notiekti saņemsiet uzaicinājumu iedzert tēju tajā khaïmas daļā, kas paredzeta svešinieku = viesu uzņemšanai. Neskatoties uz grūtībām sazināties, nomadi būs ļoti priecīgi, ja atradīsiet laiku un pieņemsiet šo ielūgumu. Tā būs lieliska iespēja iepazīt viņu dzīves veidu, kas neiedomājami liela mērā atšķiras no mūsu patērētāju sabiedības dzīves veida. Ja jūsu komanda ir sievietes, arī nomadu sievietes būs pamanāmakas un iespējams, sarunāsies ar jums. Atcerieties ! Marokas Sahāra nav Atlass. Šie ļaudis netiekas ar tūristiem un svešzemniekiem. Svešinieka uzņemešana teltī nomadiem ir liels notikums un iespēja parādīt neizmērojamo un leģendām apvīto viesmīlību. Un nav svarīgi, vai viesis ir vietējais vai ārzemnieks. Pirms ieiet telts tepiķiem klātajā daļā, novelciet apavus, apģerbieties pieklājīgi. Ģimene uzskatīs, ka uzņemšana teltī sākusies tikai pēc trim tējas glāzēm. Un tad varētu būt cienāšana ar kazas mechoui. Dzīvnieks tik kauts jums par godu dažas mīnūtes pēc tam, kad būsiet piekrituši ieņemt vietu teltī uz tepiķa. Turklāt par šīm aktivitātēm jūsu viedoklis netiks jautāts. Ēdot jādarbojas tikai ar labo roku. Reti kad nomadi izmanto dakšiņas. Varbūt būs pieejama kāda karote. Ēdienu līdz mutei dabū, izmantojot īkšķi un gabaliņu maizes. Namatēvs ēdienu sadalīs un izdalīs ar rokām. Mielastam klāt tiks piedzerts ar ūdeni šķaidīts kazas vai kamieļmātes piens zreïg. Šo dzērienu pasniedz lielā emaljētā bļodā, to pēc kārtas sniedzot katram ēdājam. Ceļveža autors šādā mielastā ir piedalījies vairākkārt, bet nekādas veselības problēmas nav radušās. Ja jums tomēr rodas bažas par organisma reakcijām pēc šādas maltītes, jūs vienmēr pirms tās varat iedzert gremošanas trakta dezinfekcējošu medikamentu, norādot, ka tās nepieciešams jūsu veselībai, piem. pret galvas vai muguras sāpēm. Ja jūs izrādīsiet nepatiku pret ēdiena pagatavošanas vai pasniegšanas veidu vai atteiksieties baudīt piedāvāto cienastu, namatēvs to uztvers kā nepieklājību. Ēdiena gatavošana khaimā ir ļoti vienkāršota, arī garšvielas praktiski netiek lietotas, ja nu vienīgi nedaudz sāls. Gadās, ka nule nokautā dzīvnieka gaļa nav pietiekami izcepta, tāpēc ēdot vieglāk veiksies labu, stipru zobu īpašniekiem. Ja namatēvs gaļu gatavos tajine veidā, tad tā tiks pasniegta kopā ar kuskusu. Tomēr šāda mielasta pagatavošāna prasa vairāk laika un parasti tas tiek gatavots, ja viesi ierodas vakarā. Gaļas grilēšana eiropiešu izpratnē šajā zemē nenotiek, jo trūkst malkas un citu uzparikšu. Pirms un pēc maltītes jums tiks piedavāts ar ūdeni bļodā nomazgāt rokas. Pēc maltītes nomadi bieži ar pirkstiem izmazgā zobus un skalo muti. Cilts vecākais pirms un pēc maltītes visus klatesošos iespējams apslacīt ar odekolonu. Šādas tradīcijas esamība minēta jau pirmskara laika ceļojumu aprakstos par reguibad cilšu nomadu apmetnēm. Tā saglabājusies līdz mūsdienām. Par senākiem laikiem rakstot, autori norādīja, ka šādas darbības veiktas, lai nomāktu aromātu, kas rodas nemazgāšanās dēļ, jo šiem ļaudīm nav pieejams ūdens. Šie ļaudis no jums negaidīs nekāda veida atlīdzināšanu par šo mielastu. Viņus patiesi darīs laimīgus tas, ja jūs iepriecinās viņu veismīlība, ja jūs labi jutīsieties un interesēsieties par viņu dzīvi un dzīvesveidu, ģimeni, bērniem un zīdaiņiem. Varat lūgt viņu nobildēties kopā"...


10. diena. 16.02.2013.
Ekspedīcijas veiksmīgi nokļuvsi līdz pasaules dienvidu malai un atzīst, ka portugāļu jūras braucējiem ir taisnība - okeāns un stāvkrasts šai pasaules vietā tiešām ir iespaidīgi. Ceļš veda gar okeāna krastu, pa klints malu, lejā tikt pa stāvo sienu prāts nenesās un apakšā ūdens skalojās līdz pat vertikālajam akmenim. Viens brauciena posms trāpījās arī tāds, kur tīras smiltis deva iespēju pārbaudīt braukšanas meistarību, un, protams, arī gandarījumu par braukšanas "īpatnībām" :). Tuksnesis apkārt akmeņaini smilšains. Pelēks. Retas apdzīvotās vietas lielu iespaidu dažādību nesniedz. Benzīntanks, bodīte, militāras būves. Tiklīdz no tām attālinās, cilvēka pēdu vairs neredz. Tukšums. Militāristu klātbūtne jaušama vien šādu apdzīvoto vietu tuvumā. Taču tur tā ir nepārprotama - gan vietējie spēki, gan ANO.  Naktsmājas kempingā. Vakariņas un tad gatavošānās darbi rītdienai. Dedviela, ūdens, tehnikas pārbaude. Rīt - tuksnesī.
 

9. diena.15.02.2013.
Vakara ziņa: Šīs dienas ieceres ir īstenojušās. Ceļotāji salīdzinoši agri ir kempingā "Beduins". Pa dienu tiešām silts. 35 grādi. Un kempingā Marokā (!) šādas svelmainas dienas vakarā ...auksts alus no ledusskapja. :) Izklausās labi.  Kempinga vakariņu piedāvājumā kamieļu gaļas tadžīne. Tā tad aŗī projektā. Nakšņošanas vieta tiešām laba, tik labs kempings vēl nav trāpījies. Un ir gana laika, lai apdomātu rītdienas plānus. Iecerēti ap 100 km pa ceļu un kādi 160 km pa jūras krastu. Jāsaplāno paisumu- bēgumu - virzības ātruma saskaņošanu. Rīt būtu jātiek līdz
Laâyoune. Un tad vēl līdz pasaules malai -
Cape Boujdour
Leģenda stāsta, ka tā ir pasaules dienvidu mala, aiz kuras sākas Tumsas jūra.
  Portugāļu jūras braucēji iedēvējuši šo vietu par Baiļu ragu - augsti viļņi un rifi ar asām malām. Bīstama vieta kuģošanai. Pat 25 km no raga atklātā jūrā dziļums ir tikai 2 metri. Kuģi un kuģotaji, kas pazuduši, apbraucot bīstamo rifu, ir iemesls nostāstiem par jūras briesmoņiem un un par pasaules malu, kas nav šķērsojama.
Un - ja jau ceļš aizvedis līdz "pasaules dienvidu malai", tad nekas cits neatliek, kā lēnām un noteikti doties virzienā uz ziemeļiem :) ...

Dienas ziņa: Virzība gar raustīto līniju ilga gandrīz stundu.  Adventureri vizinās pa tuksnesi un pa tuksneša taku iebraukuši Rietumsahārā. Apskates vērta ir Sebkha Tah - Marokas zemākais punkts. Tās dziļums ir +/- 55 m. Sebkha ir slēgta un dziļa tilpne. Vienā malā šai "bedrei" ir stāva klints siena. Iespaidīgs skats. Turklāt šo vietu tās topogrāfijas un seguma dēļ apmeklē gandrīz visi "trakie" motoceļotāji, kas šai apvidū iemaldās.

http://www.lejardinauxetoiles.com/2010/03/la-sebkha-tah-moins-55-metres-point-le.html 
Plkst. 14.10 pēc Marokas laika adventureri iebrauc Rietumsahārā. Bet Kartē robeža redzama, bet dabā pagaidām nē. Tur arī pusdienas. Konserviņš. Braucējiem viss labi un tehnika kust.

Rīta ziņa: Šodien ekspedīcija tuvojas raustītajai līnijai kartē. Aiz tās sākas Rietumsahāra. Teritorija, kuru kontrolē Maroka, taču viennozīmīga viedokļa par šīs vietas statusu nav arī starptautiskajā sabiedrībā. Zinātāji rauc pieri, kad uzzina, ka ceļotāji dodas TURP. 
Pa ceļam vēl  viena otra no t.s. Rietumsahāras pērlēm, piemēram, Trou du diable  (Velna caurums). 

http://www.e-voyageur.com/forum/album_showpage.php?pic_id=2313 
Dīvainā kārtā Vikipedijā ( http://lv.wikipedia.org/wiki/Rietumsah%C4%81ra) par Rietumsahāru atrodams šķirklis latviešu valodā. Lūk: "Rietumsahāra ir apstrīdēta teritorija Ziemeļāfrikā, kas robežojas ar Maroku ziemeļos, Alžīriju ziemeļaustrumos, Mauritāniju austrumos un dienvidos un Atlantijas okeānu rietumos. Tās sauszemes platība ir apmēram 266 000 km2. Tā ir viena no mazapdzīvotākajām teritorijām pasaulē, kas pārsvarā sastāv no tuksnešainiem līdzenumiem. Teritorijā dzīvo nedaudz vairāk par 500 000 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo Laâyoune ( Ajūnā), Rietumsahāras lielākajā pilsētā.

Kā Spānijas kolonija kopš 18. gadsimta beigām, Rietumsahāra 1963. gadā tika iekļauta Apvienoto Nāciju neautonomo teritoriju sarakstā.1965. gadā, ANO Ģenerālā Asambleja pieņēma savu pirmo rezolūciju par Rietumsahāru, lūdzot Spāniju dekolonizēt teritoriju. Gadu vēlāk tika pieņemta jauna rezolūcija, pieprasot Spāniju organizēt referendumu par pašnoteikšanos. 1975. gadā Spānija atteicās no teritorijas administratīvās kontroles par labu Marokas, kas jau kopš 1957. gada formāli pretendēja uz teritoriju un Mauritānijas kopīgai pārvaldībai. Izcēlās karš starp minētajām valstīm un Sahrāvī nacionālās atbrīvošanās kustības Polisario fronti, kas nodibināja Sahāras Arābu Demokrātisko Republiku (SADR) (ar trimdas valdību Tindūfā, Alžīrijā). Pēc Mauritānijas atteikšanās no teritorijas 1979. gadā, Maroka beidzot ieguva pilnīgu kontroli pār lielāko daļu teritorijas, tai skaitā kontroli pār visām lielākajām pilsētām un dabas resursiem. Kopš ANO atbalstītās vienošanās par pamieru 1991. gadā, lielākā daļa teritorijas (ieskaitot visu Atlantijas okeāna piekrasti) ir nonākusi Marokas kontrolē, ar spēcīgu atbalstu no Francijas, bet atlikusī — SADR pārvaldībā, ar spēcīgu atbalstu no Alžīrijas puses. Starptautiski lielvalstis kā ASV un Krievija ir ieņēmušas neskaidru vai neitrālu pozīciju attiecībā uz abu pušu prasībām, un ir spiedušas abas puses vienoties par miermīlīgu izlīgumu. Gan Maroka, gan SADR ir centušās pastiprināt savas prasības, iegūstot oficiālu atzīšanu, — gan pārsvarā no Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas jaunattīstības valstīm. Polisario fronte ir panākusi SADR oficiālu atzīšanu no 81 valsts, un ir ieguvusi paplašinātu dalību Āfrikas Savienībā, kamēr Maroka ir panākusi atzīšanu vai atbalstu savai pozīcijai no dažām Āfrikas valdībām un no vairuma Arābu Līgas valstīm. Pēdējo divdesmit gadu laikā gan viena, gan otra pozīcija ir gan ieguvusi jaunas atzīšanas, gan arī pazaudējusi esošās, atkarībā no mainīgajām starptautiskajām tendencēm."

Kas tur reāli notiek, to redzēsim.

  
8. diena. 14.02.2013.

Vakara ziņa: Ķibele vienam no mocīšiem. Tāpēc ceļš ved atpakaļ ziemeļu virzienā.  Tā pati Tan Tan  un  cerība, ka izdosies braucamo "salāpīt".  Izdodas. Bet pa to laiku tumsa klāt. Šķēršļu josla. Jāpaliek vien turpat netālu no Tan Tan kempingā "Sable d Or" (zelta smiltis" okeāna krastā. 

 http://aaubergecampingdes2chameaux.com/accueil_020.htm .

Visu dienu bija karsts, ap 28 grādi. Vakars lielisks. Pelde okeānā. Ceļotāji ir to pelnījuši. Kārtējā reize, kad jāpārskata plāni un ieceres. Tas šovakar. Rīt? Inch Allach.

Rīta ziņa: Pēc laba bezceļa, pēc paisuma un bēguma pētīšanas, brauciens "pa viļņa maliņu" devis zināmu asumu ekspedīcijas virzībā. Neparedzētās kavēšanās ceļā un pieskaņošanās pasaules okeāna svārstībām... tad nu ceļā pa jūras malu ceļotāji devās tad, kad ūdens līmenis bij sasniedzis maksimumu un lēnām sāka atkāpties. 

http://www.etapes-marocaines.com/voyage-maroc/guide-la-plage-blanche.html
Plage Blanche ir visgarākā un vismežonīgākā Marokas piekrastes pludmale. No Agadiras līdz Tan Tan. Viena pusē ir Sahāras kāpas, jūrā — jaušama Kanāriju salas. Par Balto Pludmali šo piekrasti nosaukuši spāņu ceļotāji. Ainava fantastiska – okeāns, tuksnesis, kalni un oāzes ….

Cap Draa ceļotāji nakti pavadīja pie viesmīlīgiem zvejniekiem, ēda pankūkas, dzēra tēju, atpūtās. 

http://maroc-rando.com/index.php?option=com_content&task=view&id=146&Itemid=1 
Tā ir vieta, ko mēdz dēvēt par mistisku. Lielais Draa oueds pavisam skaidri redzams arī satelīta kartē. Šķiet, ka oueds ir ūdens pilns un ietek jūra, taču patiesībā oueda ūdeņi pazūd tuksneša smiltīs aptuveni 550 km pirms ietekas. Turklāt tie esot t.s. putna lidojuma km = pa gaisu. Taču ietekā ūdens ir un tie ir paisuma ūdeņi.

Šodien ceļš līdz Tan Tan un tālāk arvien vēl uz dienvidiem …
Daudz interesantu faktu par šo vietu nav, liela pilsēta, liela osta. Internetā klejo dažas bildes. Viens otrs ceļotājs raksta: "Re, ku šitā bilde. Nekā cita, ko redzēt, te nav" 

http://maroc-rando.com/index.php?option=com_content&task=view&id=145&Itemid=1 
Taču Tan Tan ir UNESCO mantojuma sarakstā. Šeit saglabājies vērā ņemams tuksneša cilšu mutvārdu folkloras un amatniecības prasmju mantojums. Tomēr bildēti pamatā tiek kamieļi:)

http://www.flickriver.com/places/Morocco/Tan-Tan/Tan-Tan/

7. diena. 13.02.2013.

Pēc emocijām un piedzīvojumiem bagātas dienas, šodien atkal ceļš zem kājām. Zem riepām. Ceļojuma plāni mainījušies, un vienas otras ieceres īstenošana jāatliek uz citu reizi. Tomēr ceļojums turpinās. Un ekspedīcijā, kā jau ekspedīcijā, no negaidītā izvairīties grūti. Vakardien ceļš lielākoties veda pa Antiatlasa rietumu nogāzes klintīm gar pašu okeāna malu. Pa smiltīm ar. Šorīt pirmie brasli.  Tikai …diezgan sausi :) Ūdens Assaka ouedā gandrīz nemaz nav. Pa tā gultni ceļš ved kalnā. Šorīt vēlas brokastis jeb agras pusdienas Fort Bou Jerif

http://geos-nature.org/carnets_2005.html
Fortu uzbūvējuši franči 1935. gadā. Savulaik to apdzīvojuši 200 vīri. Protektorāta "ēras" beigās 1956. gadā franči to pamet. Tad, līdz 1969. gadam to pārņem marokāņi. Arī spāni tam gājuši pāri, beidzoties to valdīšanai Sidi Ifni un "spāņu Sahārā". No tiem laikiem palikuši vien mūri. Bet tos ir vērts apskatīt. Īpaši iespaidīgi skati un krāsas vērojami saulrietā. Būvējums šķiet milzīgs. Šo efektu pastiprina vēl arī fakts, ka tas uzbūvēts "nekurienē". Apkārt hektāriem tālu nekā nav. Tāds plašums reti kur ieraugāms. Tālu, tālu vien nojaušams reljefs. Ļoti tālu. Šajā vietā, pavisam tuvu Sahārai ierīkots tūrisma komplekss – viesnīca, restorāns, baseins, nomadu teltis, kempings. Te ceļotāji var atgūt spēkus, garšīgi paēst un baudīt kontrastiem bagātas Marokas iespaidus. Ieskatam http://www.checkin.fr/hotel.php?id_site=2397 Ceļotājus parasti pārsteidz, ka nekurienes vidū, vietā, kur ceļa līkums acīm nav saredzams, pieejams tāds komforts!
http://www.boujerif.com/index.php?s=index&p=index_03    

Vēl viena diena. 12.02.2013.

Vakara ziņa: Acīmredzams ir fakts, ka ceļu dievi adventrerus nelaiž uz dienvidiem. Sekotāja pumpa to rāda nepārprotami. Puiši pārskata maršrutu un ievieš izmaiņās ceļojuma plānos. Rīts gudrāks par vakaru :).

Rīta ziņa: Vakardienas remonti aizkavēja virzīšanos uz priekšu.  Plānoto nakšņošanas vietu Sidi Ifni sasniegt neizdevās. Toties bija laiks pabildēt. :)







Šorīt visi moži un ...ceļā! Virziens arvien vēl uz dienvidiem. 
Šorīt ceļš ved gar 130000 ha lielo Sous Massa dabas parku. Ceļotājiem ir izredzes sastapt tur mītošās gazeles, šakāļus, mežacūkas un mangustus. Tomēr cerams (!), katrs dosies pa savu taku. Dabas parks izveidots Oued (upes gultne, upes ieleja, mēdz būt gan pilnīgi sausas kā lielceļš, gan dubļainas - kā patīk adventureriem, gan ūdens pārpilnas, un tad kustība uz priekšu uz kādu laiku ierobežota. Tik ilgi, kamēr ūdens ir prom) deltā. Oued Massa ūdens ir visu gadu, tas krājas no paisuma, tāpēc flora un fauna krašnu krašņā. Sidi Ifni ir pilsēta un apgabala centrs. Šī zeme pieder Aït Baamrane ciltīm, kas slavenas visa Marokā savas spītības un pretošanās spēju dēļ. Sešas šeit mītošas ciltis ilgus gadus nespēja pakļaut ne franču, ne spāņu iekarotāji. Tās kolonizācijai nepakļāvās. Tikai Franko iebrukums 1934. gadā pakļauj vietējos iedzīvotājus un viņu zemē ierīko spāņu militāro bāzi. Arī nākamā apdzīvotā vieta Tiznit ir berberu teritorijas. Berberu ciltis ir viesmīlīgas un labprāt mēdz cienāt ceļotājus ar mētru tēju. Vasarā ar saldu, saldu piparmērtu tēju, bet ziemā ar marokāņu viskiju, ko paši sauc par Chivas. Mētras nosuakums ir Chibas un tā tiešām saslida. http://www.ethnoplants.com/catalog/images/Artemesia_absinthum_gros-plant_ethnoplants.JPG
 

Laba piparmētru tēja marokāņu gaumē

3 tējkarotes kvalitatīvas zaļās tējas
1,5 l tīra, svaiga ūdens
1 buntīte svaigu piparmētru (tumši zaļu, nesagrieztu, nesmalcinātu)Cukurs

Katliņā ielej 1,5 l ūdeni un uzvāra, vāku neliekot. Ar vārošu ūdeni izskalo tējkannu. Kanna ieber tēju. Ielej 1 glāzi vārošā ūdens. To nolej, tādējādi "noskalojot", tējai tiek noņemts rūgtums. Noskalo piparmētras, lieko ūdeni notecina, liek visu buntīti tējkannā. Cukuru pievieno pēc vēlēšanās. Kannā lej vārošu ūdeni. Piparmētru buntīti jātur tā, lai tā neuzpeld, jo tad lapiņas paliek melnas. Kannai izliek vāku. 5 minūtes ļauj tējai ievilkties un tad pasniedz galda ar saldiem cepumiem. 
Labie padomi: lai tēja izdotos garda, svarīga ir ūdens kvalitāte. Kaļķains, hlorains ūdens nederēs. Ūdenim nav jābūt verdošam. Tiklīdz, ūdeni vārot, augšup sāk celties apaļi burbulīši, sasniegta vajadzīga temperatūra. Tējkannu nevajadzētu lietot citiem produktiem vai dzērieniem, tie atstāj smaržu vai garšu, kas kaitēs labai tējai. Vislabāk izmantot māla vai porcelāna kanniņas. Turklāt kanniņu nevajadzētu mazgāt ar ķīmiskiem līdzekļiem. Izskalo ar ūdeni un ļauj tai nožūt. Arī slaucīt kanniņu nav ieteicams. Šādi pagatavotu tēju sildīt nevajag, jo tad rodas citas, ne vienmēr patīkamas garšas. Jauku tējas pauzi! 

http://cuisinemarocaine.canalblog.com/archives/2005/12/31/1169914.html
 
 
Inch Allah!

5. diena. 11.02.2013.

Vakara ziņa: Pirmais remonts. Plīsusi gāzes trosīte. Pirmā "pauze" sekotājā. Otrā "pauze" burtiski pēc pusstundas - šoreiz riepa :).  Remontiņš pēc remontiņa...laiks paiet, saule riet un tumsa klāt. Jāmeklē naktsmājas. Netālu no Agadiras, vizoties gar piekrasti uz dienvidiem, Ait Melloul tuvumā ir motelis ar baseinu. Tas derēs. Vakariņās speķis, vīģu maize, sīpoli ... noskaņojums nometnē jautrs. Galu galā pēdējo stundu izdevās tikt uz priekšu bez šķēršļiem. :)

Rīta ziņa: Šorīt Safi glaunajā viesnīcā Marokas graša pavisam cita nekā vakarrīt zvejnieku ciematiņa naktsmītnē = restorānā. Katrā savs šarms un citi "moču" prieki...






4. diena. 10.02.2013.
 


Rīts ir labs un salts. Deviņi grādi. Saulīte gan staigā pa zemes virsu un celiņš, pa kuru ceļotāji šorīt vizinās, ir "ļoti mazs", tad nu auksti nav. Pirmā pietura šorīt Kenitrā. Sena pilsēta, minēta jau feniķiešu ceļojumu sakarā. Kenitra  ir ceturtā lielākāMarokas  rūpniecības pilsēta. Arābu valodā tās nosaukums nozīmē "mazais tilts".

http://en.wikipedia.org/wiki/Kenitra
 
Degviela, naudas automāts. Ceļš. Virziens - uz dienvidiem gar okeānu. 

Laiks ir vēss, bet saulains. Kā radīts braukšanai. Pusdienas Kasablankas tuvumā, parkā, kur vietējie rīko piknikus. Adventureri arī pikniko –speķmaizītes un konserviņš :). Pa dienu nobraukti gandrīz 500 km pa Marokas mazceļu segumiem. Nakšņošana sērfotāju viesnīcā "Diad du Pecheur" http://www.ryaddupecheur.com/accueil.php Safi pilsētā.

http://de.wikipedia.org/wiki/Datei:Safi1_(js).jpg
 
Vakars šai pilsētā bija arī iecerēts, vienīgi ..... vienu dienu ātrāk. Bet citādi, viss kārtībā gan braucējiem, gan braucamajiem. Vakars pilsētā. Atpūta. Pelnīta.

 
 Iesūtīts: 2013.03.06 16:09Lasīt vairāk »
Adventureru sveiciens gadumijā!  


Lai jaunajā čūskas gadā ceļu ceļi! Lai tie aicina un aizved turp, kur ļoti gribas nokļūt. Lai ceļā veiksme un izdošanās, lai galamērķis vienmēr pieveiktā ceļa cienīgs un lai katrā ceļā līdzās uzticams ceļabiedrs! Laimīgu Jauno gadu un labu saķeri vēlot, www.adventurer.lv !
 
 Iesūtīts: 2013.02.07 22:19Lasīt vairāk »
Ceļojums uz Maroku 2013. gadā ... sākam posties ceļam 
 ...
Sadaļā Marroco Adventure 2013 ir publicēts īss apraksts par gaidāmo braucienu un  par tā izmaksām, kā arī  -  pieteikuma anketa.
Lai arī līdz aprīlim vēl laika daudz, tomēr, jo ātrāk ekspedīcijas dalībnieki pieteiksies, jo mazāk maksāsim par aviobiļetēm. Šobrīd reālu interesi piedalīties ceļojumā izteikuši divi dalībnieki. Agnis ar BMW R1200GSA un Edgars ar BMW F800GS. Tiklīdz savu dalību apstiprinās arī ceturtais dalībnieks - pērkam biļetes!!!
Īsi stāstiņi par ekspedīciju "Monopolā pie stūres", par ziemas tūrismu auto un motobraucējiem:  http://www.latvijasradio.lv/program/1/2012/12/20121207.htm  (pl.19.00)    ... un  arī "Monopola ceļojumā"  (pl.19.00)   http://www.latvijasradio.lv/program/1/2012/11/20121129.htm   Tīkamu klausīšanos! :)
 Iesūtīts: 2012.12.09 11:08Lasīt vairāk »
Lapas: 1-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70  71-80 81-90 91-100 »»

Latvijas Reitingi

TOP 100 MOTORCYCLE SITES

Adventure Motorcycle

linhk